
Kustībā, kas izraisa asas debates, Ņujorkas demokrātu likumdevēji ir ieviesuši likumprojektu, kas vērsts pret Bitcoin ieguvējiem ar pakāpenisku akcīzes nodokli, pamatojoties uz elektroenerģijas patēriņu. Saskaņā ar priekšlikumu, ieguvēji, kas patērē no 2,25 līdz 5 miljoniem kilovatstundu, maksātu 2 centus par kWh, savukārt tie, kas izmanto 20 miljonus vai vairāk, varētu saskarties ar likmi 5 centi par kWh. Atbalstītāji apgalvo, ka kriptogrāfijas ieguves darbības veicina pieaugošās komunālo pakalpojumu izmaksas parastajām mājsaimniecībām un maziem uzņēmumiem, un ka nodoklis palīdzētu taisnīgāk pārdalīt izmaksas.
Atbalstītāji iekļāva arī izņēmumu: darbības, kas izmanto ilgtspējīgu vai atjaunojamu enerģiju, varētu būt atbrīvotas no nodokļa, signalizējot vēlmi veicināt videi draudzīgāku ieguves praksi. Likumdevēji, kas atbalsta likumprojektu, saka, ka tas līdzsvaro izpildi ar stimuliem, mērķējot uz augstu patēriņu, vienlaikus veicinot inovācijas energoefektivitātē un tīrajās tehnoloģijās. Savāktie līdzekļi ir paredzēti Ņujorkas enerģētikas atbalsta programmu atbalstam – palīdzot iedzīvotājiem ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kuri cīnās ar augstiem elektrības rēķiniem.
Bet kritiķi brīdina par neparedzētām sekām. Smaga nodokļu uzlikšana var piespiest ieguvējus pārcelties uz labvēlīgākām jurisdikcijām, samazinot vietējās darba vietas un enerģijas pieprasījumu. Ir arī sarežģītība: enerģijas patēriņa pārbaude, ārpus tīkla vai koģenerācijas iestatījumu uzskaite un godīgas izpildes noteikšana būs sarežģīta. Turklāt daudzi kripto sektorā apgalvo, ka bažas par enerģiju ir pārspīlētas un ka bitcoin ieguve veicina tīkla stabilitāti, absorbējot lieko jaudu. Vai likumprojekts kļūs par likumu – un, ja jā, kā tas tiks ieviests – pārbaudīs, kā štati sabalansē enerģētisko taisnīgumu, klimata mērķus un kriptozares attīstošos spiedienus.